Nacistiskais režīms Vācijā un komunistiskais režīms PSRS

Josifs Staļins (1879-1953) pēc Ļeņina nāve sagrāba varu un pamazām sāka iznīcināt savus pretiniekus, viņš nodibināja vienpersonisku varu un savu konkurentu vietā iecēla amatā sev labi pazīstamas un pietiekami uzticamas personas. Staļins tiecoties pēc varenības un ietekmes citu valstu vidū, radīja neaprakstāmas ciešanas blakusesošajiem cilvēkiem, piemēram, viens no spilgtākajiem piemēriem bija labības eksporta , kad daudzviet zemniekiem tika atņemts viss, līdz ar to arī sākās bads, bet eksports tā arī netika samazināts. Mēģinājumi savākt atlikušās vārpas tīrumā, neretu beidzās ar nāvi vai cietumsodu. Jau 1919. gadā tika izveidots GULAGS, tā bija nometņu sistēma, kur sūtīja „valsts ienaidniekus”. Tauta bija apspiesta un dzīvoja it kā starp divām ugunīm. Cilvēks tikai patiešām tuvā ģimenes lokā varēja izteikt savas domas. Jāpiekrīt viena autora izteikumam: „Staļiniskais režīms bija morāli un garīgi izkropļojis cilvēku...” Cilvēkiem baidoties par savu dzīvību bija jāliekuļo un jāmelo.