NABADZĪBAS SOCIOLOĢISKAIS SKATĪJUMS
1.Ievads
Cienījamie klausītāji! Manas šīsdienas runas temats ir nabadzība. Es vēlētos pievērst klausītāju uzmanību vairākiem šīs problēmas aspektiem, kā arī sekām, ko nabadzība kā sociālu problēmu komplekss atstāj uz sabiedrības, tautas un valsts attīstību un tās nākotni.
Es aicinu auditoriju ne tikai apzināt informāciju par šo jautājumu, bet arī atcerēties, ka tieši vai netieši ikkatrs no mums pastāvīgi saskaras ar nabadzības kā sociālu parādību kompleksa izraisītajām un atstātajām sekām. Tā ietekmē mūsu katra dzīvi un ikdienu.
2.Iztirzājums
Ir pierasts uzskatīt, ka katrai lietai un parādībai ir sava pozitīvā un sava negatīvā puse, tomēr grūti saskatīt pozitīvo tai sociālo parādību kompleksā, ko dēvē par nabadzību vai trūkumu. Visas sabiedrības mērogā tā ir viena no grūtāk atrisināmajām sociālajām problēmām, individuālā līmenī tā ir milzīgs indivīda dzīvi, psihi un pašcieņu graujošs spēks.
Nabadzība kā parādību komplekss ir konstatējama visās sabiedrībās, pat attīstītajās valstīs. Tomēr nabadzība Latvijā un nabadzība ASV vai attīstītajās Rietumeiropas valstīs paredz gluži atšķirīgus dzīves līmeņus un vajadzību apmierināšanas iespējas. Tomēr arī attīstītās valstis to uzskata par nopietnu problēmu un veltī lielus resursus, lai iespējami atsisinātu situāciju.
Domājams, ka pilnībā izskaust nabadzību vai trūkumu sabiedrībā nav iespējams, par cik tās cēloņu virknē ierindojama liela daļa psihisku faktori, kuri mazākā mērā kā sociālie pakļaujas pārmaiņām.
…
