Mūsdienu kultūras situācija: krīze vai likumsakarīga attīstība?

Senajā Grieķijā vārdu kultūra saprata tikai vienā nozīmē, bet XI gs. tas ieguvis daudznozīmīgu jēgu: ”Kulturoloģija var integratīvi summēties no tādu zinātnes nozaru rezultātiem kā vēsture, literatūrzinātne, mākslas zinātne, semiotika, socioloģija, psiholoģija, pedagoģija, lingvistika, mūzikoloģija u.c.” 1
Manuprāt, ir liela atšķirība kultūras uztverē un interpretācijā atsevišķos vēstures posmos un mūsdienās. Cilvēku izpratne par dažādām kultūras norisēm atšķiras, ņemot vērā daudzus faktorus, piemēram, sociālo vidi, laikmetu, modi u.c. apstākļus, kas palīdz veidot personīgo lietu uztveri. Lai izprastu labāk kultūras jēdzienu, jāiepazīstas ar to autoru dailradi, kas ir autoritātes šajā jomā, pazīstamākie no tiem ir M.Vēbers, E.Dirheims, J.Heizings, R.Ingelharts, K.Manheims un P.Burdjē.
Izvēlējos apskatīt šo tēmu, jo tā tiek vērtēta pretrunīgi no dažādu pušu viedokļiem.
Manuprāt, skaidru kultūras nozīmes definējumu ir atradis Madars Štramdiers savā rakstā Kultūras funkcijas, to nozīme mūsdienu saiedrībā, viņa galvenā doma skan šādi:”Pāreja no viena saimnieciskā darbības veida pie cita vai no vienas sociāli ekonomiskās iekārtas uz otru realizējas caur tādu faktoru kopumu, kurā kultūra ir viens no pamatelementiem, kas stimulē vai liek sķēršļus citiem faktoriem sociālajā regulācijā” .…