Multikulturālisms

Sociololoģiskā vārdnīca deskriptīvi multikulturālismu definē sekojoši: “Daudzu kulturālu identitāšu pārstāvošu cilvēku blakus pastāvēšana kopīgā valstī, sabiedrībā vai kopienā.”1 Taču preskriptīvi – multikulturālisms paredz toleranci un cieņu, taču arī savu kultūras iezīmju saglabāšanu vienas sabiedrības ietvaros dāžādu kultūru pārstāvju starpā. Termins “multikulturālisms” tika pirmoreiz izmantots Kanādā2 , kur multikulturālisma ideja aizstāja kulturālo duālismu. Kanādas oficiālā politika noraidīja britu un franču prasības pēc ekskluzīvām tiesībām uz Kanādas kultūras identitāti, tā vietā norādot, ka tiesības uz to vienlīdz pieder arī citu kultūru pārstāvjiem: “Nav oficiālas kanādiešu kultūras, kā arī nevienai etniskai grupai nav pārākuma pār citu. Neviens pilsonis vai grupa nav kas cits kā kanādieši, un pret visiem būtu jāattiecas taisnīgi.”3 Tā tika ieviests multikulturālisms. Taču ierastās asimilēšanās vietā tika pievērsta uzmanība kultūru dažādības saglabāšanai – tas bija jauns solis attiecībā uz imigrantiem. Līdz šim valdošais asimilacionisms nebija nesis augļus un etniskums grupu vidū tikai plauka. Tāpat arī Austrālijā tika pieņemta multikulturālisma politika kā apstiprinājums viena austrāļu dzīvesveida neesamībai. Savukārt Amerikā (70. un 80. gados) jautājums visvairāk aktualizējās skolas programmu sakarā: pieaugošo dažādu minoritāšu grupas uzskatīja par nepieciešamu paplašināt mācību programmas, lai ietvertu dažādu kultūru lielākos sasniegumus, darbus un vēsturi.
…