Morāle ir sabiedriskās apziņas forma - vēsturiski mainīga noteikumu, normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Latīņu cilmes vārds mos, (ģen. mores) ar nozīmi “tēls’’, “veids’’, “raksturs”, “paradums’’, “uzvedība’’, “iekšējā daba’’. Morāle praksē neeksistē tīrā veidā, bet gan sarežģītā saistībā ar citām parādībām gan kā to papildinājums, gan motivējums un vērtējums. Morāle ir gan īpatni nošķirta, gan arī saistīta ar citām parādībām. Tā ir saistīta ar cilvēku parastajiem darbības veidiem: rotaļu, mācību procesu, tiešo darbu, saskarsmi, cilvēku attiecībām, komunikāciju. Visizteiktākās morāles iezīmes cilvēku savstarpējās attiecībās ir pašaizliedzībai, nesavtīgai rīcībai, kas parasti ir saistīta ar līdzcietību, iejūtību un solidaritāti. Morāle ir atkarīga no dažādiem kultūras apstākļiem. XX gadsimtā morāles jēdziena saturs ir sašaurinājies, ar vārdu morāle tiek izprasta viena no gara izpausmēm, kas sevī ietver labo kā jābūtību, absolūtā ļaunuma nepieļaušanu, tā iespējamības novēršanu. Absolūtais ļaunums ir absolūta bezjēdzība, bet labais sevī ietver dzīvību un mieru. Mūsdienu saspringtajā situācijā arvien lielāku atsauksmi un popularitāti iemanto tās teorijas, kas nodarbojas ar morālās rīcības seku izvērtēšanu, jo galvenā problēma ir nevis paši uzskati, bet to reālās sekas. Viena no šādām teorijām ir mūsdienu utilitārisms, kas derīgumu uzskata par darbības kritēriju pamattikumu.
Mūsdienās morāli lielākā daļa cilvēku uztver kā pakļaušanos dažāda veida likumiem , tā saucamajām „dogmām” kuras izstrādājusi baznīca.No vienas puses tas var nozīmēt to ,ka morāles pamati ir meklējami Bībelē ,bet pēc pašas teorijas tas nevarētu būt , jo morāles normas jau bija izstrādājušās pirms Kristus dzimšanas , līdz ar to arī kā tāda reliģija un baznīca un Bībele nevarēja pastāvēt , līdz ar to secinu ,ka lielākajai daļai cilvēku ir izveidojies jau nepareizs uzskats par to vien kas ir morāle , kur nu vel par to ,kā pareizi tā ir jāievēro un kam tā ir nepieciešama.Jo morāle jau bija akmens laikmetā , kad vel nebija radušās baznīcas vai kādas reliģiskas kustības ,tajā laikā figurēja daudzdievības un nekas to neregulēja , līdz ar to nevarēja būt izveidojušās Dogmas , bet par cik arī pirmatnējās kopienās un sabiedrībās bija morāles normas, kuras izveidojās ar laiku.…
