Par ko ir runa.
Man bija ļoti grūti izvēlēties situāciju no personīgas pieredzes analīzei, jo man vēl nebija paveicies strādāt kādā lielā firmā un iepazīt cilvēkus no kādas komunikāciju jomas. Es ļoti ilgi nevarēju atcerēties nekā piestāvoša tematam. Bet tad es nodomāju, ka situācija, kura notika neprofesionālajā vidē arī derēs.
Īss situācijas pārstāsts.
Situācija analīzei notika skolas pēdēja gadā – 12. klasē. Mums bija skolas avīze. Pēdējo klašu skolnieki un skolnieces rakstīja rakstus un ņēma intervijas no skolotājiem. Pēc tam „redaktors” – direktora vietnieks, tos lasīja, pārbaudīja un lēma novietot tos avīzē vai nenovietot.. Visi, kas gribēja varēja kļūt par žurnālistu. No mūsu klases bija visvairāk žurnālistu. Protams, es arī piedalījos avīzes radīšanā. Un vienreiz ar mani notika sekojošā situācija. Es strādāju avīzē no pašā sākuma, rakstīju vairāk par citiem katrā numurā – bija visaktīvākā. Es piedalījos visos skolas pasākumos un zināju visus skolotājus, kaut gan, mums bija ļoti liela skola. Mana draudzene Marika bija mūsu klasē un arī skolā jauniņā, un uzreiz devās strādāt uz avīzi kopā ar mani. Jau no sākumā bija skaidrs, ka no Marikas nesanāks žurnālists – viņas raksti bija it kā ne par ko, neinteresanti. Marikai bija smags raksturs, viņa bija ļoti augstprātīga un visur gribēja būt pirmā. Arī tāpēc notika tālāk aprakstītais gadījums.
Katru gadu mūsu skolā notiek tematiskie vakari. Tajā gadā temats bija Spānija. Tas nozīmē, ka meitenes kopā ar kavalieriem danco spāniešu dejas attiecīgās kleitās. Visi ir ļoti skaisti, zālē attiecīgs noformējums. Ļoti labs pasākums rakstam.…
