Nav noslēpums, ka ģirts glezniecībā ir virtuozitātes, poēzijas piekritējs, kurš radot savus mākslas darbus necenšas ietvert tajos kādu īpašu un grūti uztveramu jēgu, bet gan ļaujas savām izjūtām, pārdzīvojumiem. Mākslinieks ir stingri pārliecināts, ka glezniecība vajadzīga nevis lai kaut ko pateiktu, bet gan meklētu. Tāpat viņš uskata ka šie meklējumi gan apkārtējā pasaulē, gan pašam sevī, ir nenovērtējams atklāsmes avots.
Gleznā “Mušas” pat cilvēks, kuram ar mākslu nav sakara, varētu ilgi petīt smalkās, puscaurspīdīgās toņu gradācijas, kas ar apbrīnojamu vieglumu klājas cita pāri citai, vietām savijoties pārsteidzoši meistarīgās faktūrās un pat šķietami pilnīgi dekoratīvai gleznai, sniedzot to piesātinātību un dziļumu, kas ir tik svarīga skatītāja acīm. Var ilgi pētīt šīs faktūras un tā arī nenonākt pie secinājuma, vai tās ir izveidojušās nejauši, otai un krāsām savstarpēji spēlējoties, vai arī ir mākslinieka apzināti veidotas. Puscaurspīdīgie krāsu toņi un smalkās faktūras piešķir gleznai fascinējošu un nedaudz mistisku efektu, kas piesaista sakatītāju.
Šis mākslas darbs pārsteidz ar savu izsmalcināto lakonismu un vieglumu, kur apbrīnas vērts ir arī konkrētajā darbā izmantotais galvenais izteiksmes līdzeklis- līnija, kas eleganti izvijas cauri visai gleznai, iezīmējot poētiskas mušu ķermeņa apprises. …