Esejists, rakstnieks, filosofs Mišels de Monteņs dzimis 1533. gada 28. februārī Monteņas pilī Perigoras novadā Francijas dienvidos. Tēvs bija bagāta tirgotāja atvase, bet māte cēlusies no kristietībā pārgājušas spāņu ebreju ģimenes, kur Francijā meklēja patvērumu no reliģiskajām vajāšanām. Monteņas pili nopirka rakstnieka vectēvs 1477. gadā no Bordo arhibīskapa, kurš kļuva bagāts eksportējot zivis un vīnu uz Angliju. Rakstnieks tika uzaudzināts savdabīgā veidā - līdz 2 gadu vecumam viņš dzīvoja nabadzīgā zemnieku ģimenē. Līdz 6 gadu vecumam vecāki un kalpotāji ar bērnu runāja tikai latīniski, un tāpēc tika uzaicināts audzinātājs no Vācijas, kurš runāja latīņu valodā un nevienu vārdu nesaprata franciski. Tā par bērna dzimto valodu kļuva latīņu valoda. Franču literāro valodu un vietējo dialektu Monteņs iemācījās krietni vēlāk. Pusaudža gados rakstnieks tika nosūtīts uz vienu no labākajām mācību iestādēm Francijā - Bordo koledžu. Tieši mācoties Bordo Monteņs saskārās ar pirmajām humānsitu idejām, jo daudzi pasniedzēji nācā no Portugāles, kuriem savu brīvdomīgo uzskatu dēļ viņiem nācās pamest dzimteni. Monetņa tēvs, būdams turīgs un atvērts cilvēks, palīdzēja šiem skolotājiem iekārtoties Francijā. Par skolu Monteņam nav saglabājušās labas atmiņas- viņam nesaistīja, nedz skolas stingrā disciplīna, nedz galvenais uzdevums – iemācīties latīņu valodu-, ko rakstnieks jau prata izcilā līmenī. Tomēr šajā laikā viņš iepazina dzejnieka Ovīdija un Vergīlija darbus, kā arī komisko lugu autora Terencija darbus.