Radot traģēdiju, Gēte centās atklāt cilvēka dvēseli, ideālus, sapņus ,centienus pilnveidot sevi un , protams, jūtu dziļumu. Tā nu arī radās Gētes meistardarbs - "Fausts", kas ir humānistiskās domas virsotne, lielisks dramatisks epopejs par Cilvēku, viņa kaislību cēlumu un zemiskumu, nemitīgiem klejojumiem patiesības un dzīves jēgas meklējumos, kāpumiem un kritumiem, Brīvības un Mīlestības iegūšanu.
J. V. fon Gētes traģēdija “Fausts” ir apjomīgs un vērienīgs mēģinājums literārā darbā vispusīgi aptvert cilvēka attiecības ar pasauli un pētīt to dažādās atšķirīgās šķautnes, kā arī iedziļināties jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības attīstību un tai piemītošajām pretrunām.[1]
Šajā esejā vairāk vēlējos pieskarties tēmai, kura, manuprāt, ikkatram ir pavisam citādākos augstumos, taču visiem pazīstama – mīlestība. Traģēdijā “Fausts” tas izpaušana bija ļoti dažādīga, kas ļāva arī man uz to paskatīties no jaunas puses.…