Jāņa Poruka prozā “Brūklenāju vaiņags” ir iekļautas dažas problēmas, bet visnozīmīgākā ir mīlestības problēma. Tā ir neparasta, bet būtiska situācija, kā piepildīta vai nepiepildīta mīlestība, kura pēdējā savukārt notiek visbiežāk jaunā vecumā. Tāpat arī viena no nozīmīgākajām problēmām ir vecāku iejaukšana sava bērna attiecibās ar citiem cilvēkiem , kura ne katrā gadījumā tā var būt pareiza.
Puisis Jānis bija no nabadzīgas ģimenes. Savukārt prozā viņš bija attēlots, kā neapņēmīgs, nepieredzējis un bailīgs jauneklis, un rodas izjūta, ka Jānis nav pārliecināts sevī, viņš ir bez centieniem izaugt un piekusis no dzīves. “Viņam ir bail, un viņš nevēlas cīnīties par savu vietu zem saules”. Lai nopelnītu naudu, puisis strādā mācot Rentes kunga dēlu – Oļģertu. Tiešām tur jauneklis iepazīstas ar skaistu jaunu meiteni – Līviju, kura no pirmā mirkļa iemīlējās Jānim. Līvija ir meitene ar dzeltenu brūnām matu bizēm: “Viņa bija tikko izplaukusi savā jaunavas dziļumā” un “Visa viņas gaita bija pievilcīga”. Līvija ir meita viena bagātā Rentes kunga, kurš jau sameklēja viņai piemērotu bagātu līgavaini – meža kungu. Meža kungs ir patīkams kungs, labsirdīgs un jautrs, bet Līvija saprot, ka viņai viņš vispār nepatīk, un meitenes sirdī jau ir iedegusies mīlestība pret citu cilvēku, kurš māca viņas brāli – pret Jāni.
Diemžēl tēvs uzzinot par šo mīlestību, atlaida jaunekli no darba, lai aprautu šo saikni. Tomēr neskatoties uz to jaunieši satiekas pie priedes noslēpumā no vecākiem un atzīstas jūtās viens otram, bet neviens vēl nezin, ka tā būs viņu pēdējā tikšanās. ...