Mīlestība ir viena no nedaudzajām, varbūt pat vienīgā, joma, kurā ikviens cilvēks ir absolūti neaizvietojams un spēj piedzīvot šo ne aizvietojamību. Tikai mīlestībā cilvēks var apjaust savas eksistences jēgu priekš cita cilvēka un cita cilvēka pastāvēšanas jēgu priekš sevis. Mīlestība vislabāk izpaužas tad, kad mēs aizpildām tukšumus cits cita dzīvē un tādējādi padarām to vērtīgāku.
„Mīlestībai ir tūkstoš aspektu, un katrai no tiem - sava gaisma, savas skumjas, sava laime un sava smarža.” K. Paustovskis. Mīlestība ir dažāda, tāpat kā dažādi ir cilvēki. Mana mīlestība ir kas vairāk nekā apkampieni, skūpsti un pieķeršanās. Tā ir kas vairāk nekā tās izjūtas, ko daudzi uzskata par mīlestību. Mīlestība izpaužas iejūtīgā un gādīgā attieksmē un tiek izteikta ar rīcību. Tad arī rodas un attīstās mīlestība. Darbība ir jūtu priekšvēstnesis. Jūtas nevar ietekmēt tieši, bet tikai caur darbībām. Un, manuprāt, tieši darbi ir tie, kas vislabāk atspoguļo pateikto, jo tukši kult salmus jau māk katrs, bet, kad jāsāk darīt, tad rodas problēmas un sākas visādu attaisnojumu meklēšana.…