Secinājumi
pirmkārt, nolemj, ka kara stāvoklis ir beidzies, otrkārt, ka Latvijai ir tiesības uz brīvu pašnoteikšanos un valsts statusu. trešajā pantā noteiktas valsts robežlīnijas. ceturtajā pantā noradīts, ka aizliegts uzturēties pretējo valstu karaspēkam, ar zināmiem izņēmumiem, piemēram,draudzīgs valstu karaspēks ar noslēgtu kara konvenciju. piektajā pantā abas puses vienojās par atsacīšanos no prasības, lai pretējā puse atlīdzinātu viņu kara izdevumus, t.i., valsts izdevumus kara vešanai, kā arī atlīdzinātu kara zaudējumus, t.i., tos zaudējumus, kuri nodarīti viņām vai viņu pilsoņiem ar kara darbiem, to starpā arī ar visāda veida rekvizīcijām, kuras pretējā puse izdarījusi uz viņu teritorijām. septītajā pantā norādīts par līguma slēdzējpušu karagūstekņu apmaiņu. 8. un 9. pantā runāts par bēgļu jautājumu.10.pantā par jebkādu atteikšanos no norēkiniem. 11. un 12.-14. Krievijas valdība apsola uz sava rēķina atvest uz LV izvestās bibl.,dok. kŗajumus, mākslas darbus, lūgšanu namu zvanus, pasta- telgrāfa un telefonu īpašumus utt. 15.pantā nosaka, kā atdod šos no 10.-14.panta latvijai piederošos īpašumus- attiecīgā ekvivalentā vai graudā kā priekšmetos.un iemaksā 2 mēnešu laikā avansu- 4 milj zelta rubļu apmērā. 17.pantā par tranzīta- tirzniecības līguma slēgšanu. preces neapliek ar nodokļiem. 18. par Baltijas jūras attīrīšanu no kara sekām- mīnām.
Vērtējot miera līguma nozīmi, parasti tiek uzsvērta tā lielā loma Latvijas de iure atzīšanā un uzņemšana tautu savienībā., taču tieši starptautiskās atzīšanas kontekstā šī nozīme nav jāpārspīlē. Latvija nesaņēma atzīšanu no Antantes lielvalstīm. Antantes lielvalstis atzina Latviju ne tāpēc, ka to bija jau izdarījusi Padomju Krievija, bet tāpēc, ka sabruka visas cerības uz „baltās” Krievijas atjaunošanu.
…
