Bija pagājuši seši mēneši, kopš Tille un Suņu vīrs pameta „brūno māju”.
Pirmos pāris mēnešus Tille ātri nogura, jo nebija pieradusi pie tādas staigāšanas. Tad Mūks viņai vienmēr ļāva atspiesties pret viņu, jo bija ļoti uzticams suns.
Šķita, ka Suņu vīrs, turpretim, nekad nenogurst. Viņš vienmēr soļoja svilpodams kādu meldiņu, vai spēlēdams akordeonu.
Viņiem bija mērķis. Viņi vēlējās nokļūt vietā, par kuru Suņu vīrs daudz domāja, kopš satika Tilli. Tās bija viņa agrākās mājas, bet kā par nelaimi, Suņu vīrs bija aizmirsis, kur tās atrodas, un tādēļ viņi klejoja un centās mājas atrast.
Naudu viņi pelnīja reizumis ieejot kādā ciematiņā, un tad Suņu vīrs spēlēja akordeonu, Tille dziedāja, bet Mūks modri sargāja tos abus.
Bet reizēm viņiem ļoti neveicās, un arī šī bija tāda diena.
***
Kādā lielā pilsētā dzīvojoša dāma zilā cepurē bija izsludinājusi meklēšanu pa visu valsti ar radio sakariem. Meklēšanas paziņojumi bija izlīmēti visā pilsēta. Uz tiem atradās kādas mazas meitenītes aptuvena fotogrāfija, bet zem tās bija rakstīts:
„Uzmanību!
Izsludināta meklēšana ar atlīdzību!
Ja kāda rīcībā ir informācija par šīs meitenes pašreizējo atrašanās vietu, ziņojiet tuvākajā policijas iecirknī, vai zvaniet uz numuru 28734387.
Atlīdzība – 150 Ls skaidrā naudā.”
Šis paziņojums bija pievērsis iedzīvotāju uzmanību. Viņi vēlējās iegūt naudu un uzskatīja – ja jau viņu meklē policija, tad nekas ļauns viņai nevar notikt, ja viņa tiks nodota. Un tādēļ visi iedzīvotāji, kā vien varēdami centās šo meiteni kaut kur ieraudzīt.
Protams, arī visu pilsētu un ciematiņu policisti bija apziņoti, un ne jau paļaujoties uz tādu nedrošu līdzekli, kā radio. Nē, dāma zilajā cepurē pati bija apzvanījusi visus policistus, lai būtu droša, ka visi Latvijas policijas iecirkņi būtu informēti.
Dāma zilajā cepurē atradās savā birojā. Viņai un vēl vienai citai sievietei bija uzticēts atrast šo meiteni. Dāma cerēja (un darīja visu, kas viņas spēkos), ka šodien pat saņems ziņu par šīs meitenes atrašanās vietu. Un neliela iespējamība, ka tas tā varētu notikt, pastāv.
…
