Mūsdienās mediju vide ir tik plaša – internets, prese, radio un televīzija. Arī informācijas apjoms ar katru dienu ar vien vairāk pieaug. Lai sabiedrība varētu orientēties informācijas un notikumu pasaulē, tiem palīdz masu mediji, kuri uzņemas godīgo informatoru lomu. Tomēr, līdz ar informācijas daudzuma un masu mediju skaita pieaugumu palielinās arī konkurence – bieži vien mediji savā starpā konkurē, un lielāku sabiedrības uzmanību iegūst tas, kuram ir svarīgākas, interesantākas un neparastākas ziņas. Iespējams, mediji tādēļ ir gatavi uz visu – „izpušķot” informāciju, paļauties uz neoficiāliem un nepārbaudītiem avotiem, lai tikai sabiedrībai pasniegtu „kaut ko jaunu”. Vai šajā situācijā netiek aizmists mediju atbildības regulējums pret sabiedrību? Arī Latvijas praksē ir bijuši gadījumi, kad tikai šīs atbildības principu neievērošanas dēļ ir cietušas gan personas, gan institūcijas.
Tātad – interesanti ir uzzināt, vai likumi nosaka, kā medijam un žurnālistiem ir jāizturas, kas jāievēro, ko drīkst un ko nedrīkst informācijas un sabiedrības mijiedarbības procesu veidošanā.
Darba mērķis ir noskaidrot, vai Latvijas likumdošana regulē mediju atbildību pret sabiedrību, kā arī atklāt kādus būtiskas nepilnības tajā. …