Manuprāt, mūsdienās daļa no Hipokrāta zvēresta tomēr ir saglabājies. Bet tas cik korekti tik ievērots šis zvērests, protams, ir katra ārsta vai jebkura cita medicīnas darbinieka kompitencē. Zvērestā ir teikts : „Tāpat es nedošu nevienai sievietei augļa nomirdināšanas līdzekli”. Diemžēl šis teikums vairs mūsdienās nav aktuāls. Aborts mūsdienās nav vairs nekas neparasts. Ir atsevišķas valstis, kurās tas ir sevišķi aktuāli. Piemēram, Ķīna. Ja vecāki uzzina, ka gaidāma ir meitiņa, tad tiek veikts aborts, jo Ķīnā meitenēm nav nekāda vērtība. Viņiem ir svarīgi, lai piedzimtu dēliņš. Ir arī bijuši gadījumi, ka ārsts nepilda konfidencialitātes principu. Un arī šādi gadījumi nav retums. Un masu mēdijos nereti izskan ziņas par ārstu kukuļošanu. Manuprāt arī šis ir zvēresta pāŗkāpums. Un šādā veidā ārsts ievērojami pazemina savu vērtību iedzīvotāju acīs.
Medicīnas prakse Latvijā veselības aprūpes sistēmas reformas laikā dažreiz ir visai pretrunīga un tāpēc tāla no tiem medicīnas ētikas principiem, kuriem vajadzētu būt ārsta ikdienas darba sastāvdaļai. Šā iemesla dēļ piemēri no medicīnas ikdienas prakses Latvijā ir vairāk ar negatīvu nekā pozitīvu nokrāsu. Ne vienmēr principa lietojums vai ar to saistīto jautājumu ētiski korekts risinājums jau ir realitāte pie mums, lai arī ir pieņemts pietiekami plaši aprobēts citur. Arī pirms veselības aprūpes sistēmas reformas tika novēroti zvēresta pārkāpumi. Tie mums ir visapkārt visu laiku. Tas patiešām ir skumji, ka cilvēki, kuri ir uzņēmušies tik atbildīgu profesiju, kā ārsts nespēj godprātīgi un ar atbildību pildīt savus pienākumus. Proetams, ta neattiecas uz visiem.
…