MEDIĀCIJA
Pēc grāmatas “Vienaudžu mediācija”, 1991., tiek definēts, ka mediācija ir viena no trīs
konfliktu risināšanas stratēģijām; tas ir komunikācijas process, kurā indivīdi ar problēmu, strādā
kopā ar neitrālu trešo iesaistītu pusi, lai atrisinātu esošo problēmu. Savā ziņā var teikt, ka mediācija
var pastāvēt, ja ir iesaistītas vismaz trīs puses. Mediācijas laikā, konfliktējošās puses ieklausās
viens otra viedoklī par notiekošo, identificē intereses, kas papildina konfliktu, veido variantus, kas
interesētu abas puses, izvērtē šos variantus izvērtē šīs iespējas pēc objektīviem kritērijiem un
noslēdz vienošanos. (Schrumpft, Crawford, Bodine, 1991) Pats mediators atbild tikai par notiekošo
procesu, bet personas kuru starpā ir konflikts, ir atbildīgas par tā risinājumu. Mediācija kā
alternatīva strīdu risināšanas metode ir vērsta uz konfliktu un strīdu risināšanu, un tā ir plaši
izmantota dažādos aspektos (Alexander et al., 2003); piemēram, ģimenē, laulībā, finansēs,
īpašumos, apkārtnē un medicīniskos notikumos.…