Salacas nosaukums ir sens. Tas, šķiet, nācis no senā Saules vārda Sol, kas vēl saglabājies latīņu valodā. Domājams, ka Salacas krastos bijusi saules svētnīca, un viens no tās centriem, iespējams, atradies pie tā sauktajām Suņu klintīm. Kopš šī gadsimta otrās puses tās dēvētas labskanīgāk – Neļķu klintīm, nemaz neapzinoties, ka nosaukums nebūt nav saistāms ar suņiem, bet gan ar seno Saules vārdu Sun, kas ir vēl senāks nekā citu cilšu atnestais vārds Sol.
Par seno, domājams, visai plašo svētvietu Salacas krastā liecina dažādas teikas, kā arī īpatnējais akustiskais efekts, kas dzirdams apmēram 20 kilometru garumā Salacas abos krastos – atbalss no debesīm. Visspilgtāk šis efekts izpaužas pie Mazsalacas Skaņākalna.
Skaņaiskalns atrodas Salacas kreisajā krastā apmēram piecus kilometrus lejup Mazsalacas tilta. Tā ir apmēram 12 metrus augsta un 70 metrus gara smilšakmens krauja. …