Man šķiet, ka viens no jaunu ideju avotiem varētu būt vēsturiskā pieredze, es domāju, pēc kā cilvēki agrāk, senos un ne tik senos laikos ilgojās un alka šādos, sabiedrībai smagos, periodos. Saprotams, ka laiki ir citi, sabiedrība cita, vēlmes un vajadzības visdažādākās...un tieši tāpēc - kāpēc gan ne! Piemēram, mani tik ļoti nebūt nesaista tās visas super-modernās un aktuālās lietiņas un pakalpojumi, ko ”atnesa sev līdzi” 21. gss. Un tādu romantiķu kā es, domāju, ir ne mazums.
Nav noslēpums, ka Latvijā ir vērojama sekojoša tendence: strauji attīstās ekonomiskie centri un tajā pašā laikā stagnācija pārējās teritorijas attīstībā. Tas ir radījis atšķirību palielināšanos starp pilsētām un lauku teritorijām. Arī šī tendence paver jaunas iespējas, proti, iespējams, būtu jācenšas iekarot citi reģioni, kuros būtu lielāks pieprasījums pēc jūsu produkcijas vai pakalpojuma. Agrāk man šķita, ka lauku un piepilsētu apvidos viss ir lētāk nekā lielpilsētās, taču tā nebūt nav. Kā gan tur var būt lētāk, ja praktiski nav nekādas konkurences, ir tikai pāris sīku uzņēmēju, kuri ”uzskrūvējuši” cenas, jo tik un tā cilvēki pirks. Tātad jaunas iespējas var saskatīt arī tepat Latvijā, vienkārši jāmēģina orientēties ne tikai uz lielpilsētu iedzīvotājiem, bet arī citiem, ne tik piesātinātiem reģioniem un Latvijā tādu netrūkst.
Esmu saskārusies ar viedokli, ka tieši tādas, teiksim, krīzes situācijas kā šobrīd rada labvēlīgu gaisotni uzņēmējdarbības uzsākšanai vai arī jau esošas sfēras uzlabošanai, jo sabiedrība ir nogurusi no šīs atmosfēras, alkst pēc kaut kā jauna un skaista. Ja seko sekojošam viedoklim – labākie inovatori ir kaislīgi un loģiski cilvēki, turklāt viņi nejūtas gluži piederīgi šai pasaulei . Viņi ir citādāki. Viņi atrodas ārpus normu robežām. Viņi ir pārgalvīgi, riskanti un bezbailīgi -, tad iznāk, ka šobrīd tiešam ir vislabvēlīgākais laiks kaut kam jaunam, inovatīvam, jo, man šķiet, ka ievērojama sabiedrības daļa jūtas panīkusi, gatava uz pārgalvīgu rīcību, kas neiekļaujas nekādos sabiedrībā pieņemtajos rāmjos un robežās. Gribētos teikt – uz priekšu uzņēmēji! Taču nedrīkst aizmirst, ka inovatīva ideja kā tāda pēc būtības vēl nav nekas, vērtīga tā kļūst tikai tad, kad tiek realizēta dzīvē. Te gribas atzīmēt sekojošo: tik daudz tika runāts par milzīgā valsts pārvaldes aparāta reformām, par ministriju samazināšanu un tamlīdzīgiem pasākumiem...taču reāla darbība un izmaiņas vēl nesekoja, tātad šo pasākumu, vismaz pagaidām, varētu saukt tikai par ideju, kurai nav nekādas paliekošas vērtības.
…
