Sabiedrības informēšana notiek ar masu saziņas līdzekļu starpniecību: caur laikrakstiem, žurnāliem, nozaru publikācijām, radio, televīziju, kabeļtelevīziju, tīmekli, grāmatām. Dažādajiem saziņas līdzekļiem ir sava specifika un mehānisms. Piekļūšanu šiem saziņas līdzekļiem nosaka cilvēku vērtības. Masu saziņas līdzekļi ir pakļauti arī ierobežojumiem: tīri tehniskās prasības, vērtības, iekšējās kārtības noteikumi un daudziem arī nepieciešamība nodrošināt auditoriju, kas atbilstu reklāmdevēju interesēm. Aizvien pieaugošais komunikācijas kanālu skaits ļauj pievērsties speciālu jautājumu iztirzāšanai un vienlaikus saasina konkurences cīņu par auditorijas uzmanības piesaistīšanu.
Masu saziņas līdzekļi ir pieejami gandrīz katrā mājā un katrā darbavietā, un tie piegādā pilsoņiem tādu informācijas daudzumu, kādu tie nav spējīgi uztvert. Vispārīga satura un specializētajiem saziņas līdzekļiem ir sava auditorija.
Sabiedriskajiem saziņas līdzekļiem ir relatīvi nemainīga jauda: laikrakstiem un žurnāliem ir ierobežots redakcijas materiālu rubriku skaits, un radio un televīzija stacijas strādā tikai 24 stundas diennaktī. Tādējādi šie saziņas līdzekļi nespēj ievietot visus tiem iesniegtos paziņojumus. Arī uztvērējiem ir ierobežots laiks un uzmanības apjoms, kuru tie var veltīt miljoniem paziņojumu.…