Masu komunikācijas teorijas - laiks un telpa "globālajā ciematā"

Laika un telpas dimensijas pavisam noteikti mainās sabiedrībai pat neapzinoties. Ļoti īsā laika posmā tehnoloģijas ir saaugušas ar sabiedrību un var tikai piekrist, domātājiem, kas uzskata, ka tās maina sabiedrību. Manuprāt izteiciens, ko vismaz kādreiz vai ļoti regulāri vairums saka – „man nav laika”, šobrīd tehnoloģiju sprādzienā ir kļuvis burtisks. Lai gan tehnoloģiju sasniegumi devuši cilvēcei vēl nebijušu ātruma un telpas pieredzi, tas tomēr pazūd, iespējams, laika dimensija šobrīd ir tik nenoteikta vai ātra, ka mēs to vienkārši nepamanām. Vai arī laiks pazūd telpās, kurās cilvēks atrodas ikdienā. Tehnoloģiju sniegtais telpas paplašinājums liek cilvēkam atrasties vienlaicīgi vairākās telpās, kuras mēs varam ņemt līdzi un būt nemitīgā multidimensionālā vidē, kura sevī iesūc laiku. Mūsdienās telpa vairs nav izmērāma un laiks izskaitāms; mūsdienu sabiedrība nemitīgi atrodas onlainā un cilvēki un informācija mums apkārt pārtop par cipariem, kas klejo pa globālo ciematu. Protams viss nav viennozīmīgs un manuprāt laika un telpas dimensijas atšķiras no sociālās grupas un indivīda paša, t.i., atkarībā no tā kādas tehnoloģijas un medijus cilvēks izmanto ir atkarīgs viņa telpas un laika dimensijas paplašinājums, jo vairāk medijus mēs izmantojam, jo lielāks ir mūsu maņu paplašinājums, telpas un laika dimensijas, taču arvien mazāks kļūs ciemats.

…