Maskulinitāte

Aizskāra tādā veidā, ka man bija viņa žēl. Cilvēcīgi žēl. Šo vīrieti publiski kaunināja, jo pieļaut kļūdas nedrīkst. Nekad. Īsti vīrieši kļūdas nepieļauj. Jā, arī šajā tekstā un filmā kopumā ir maskulinitātes konstrukcijas. Tomēr, vēl rodas jautājums par to, ka sievietēm blakus vajag lielo, maskulīno vīrieti. Protams, ir patīkami, ja blakus atrodas vīrietis, kurš aizsargās. To pierāda arī filma. Tomēr, uzskatu, ka tas nav galvenais un sabiedrības domāšana kaut kādā veidā ir sabojāta. Tas viss šķiet necilvēcīgi un skumji, tomēr - tā ir cilvēka paša izvēle. Ej armijā, ja vēlies, negribi – neej. Es pat nezinu, kā šajās situācijās vajadzētu rīkoties. Protams, pietrūkst cilvēcības, tomēr, ja sāksies reāla kara situācija, par cilvēcību neviens nedomās un valsts būs jāaizstāv. Kļūdas pieļaut nevarēs, tātad – kaut kur jau taisnība tajā visā tiešām ir. Tādēļ uzskatu – lai gan šeit ļoti izpaužas maskulinitāte, tomēr temats nav viennozīmīgi vērtējams. Tas noteikti prasa daudz pārdomu un daudz bet. Kopumā uzskatu – par šo tematu var runāt ļoti daudz. Arī es to varētu. Tomēr varbūt nevajag likt kaut ko tik ļoti stingros rāmjos, tas kaut kādā veidā smacē. Neapstrīdami ir tas, ka tas viss varbūt nekad nemainīsies. Varbūt mainīsies, bet noteikti ļoti ilgi un lēni. Varbūt tas tā ir paredzēts un tam tā lemts būt. Skaidrs, ka sabiedrību, un mani tajā skaitā, ilgi nodarbinās dažādi jautājumi, arī šis. Es nezinu, kas īsti ir vīrišķība. Muskuļi, spēks? Gudrība, inteliģence? Nauda, bagātība? Mīlestība, rūpes? Varbūt viss kopā? Bet varbūt visu kopā nevar gribēt? Tādēļ atļaušos neatbildēt uz pēdējo manis uzdoto jautājumu, lai paliek mazliet telpas, kur elpot, domāt un just. Katram pašam.…