Māsas un pacientu attiecības

Mainoties gadu simtiem, pacienta aprūpē notiek ievērojamas pārmaiņas, ko veicina medicīnas nozares nepārtrauktā attīstība, visos laikos prioritāte ir pacients un tam sniegtā aprūpe, kas orientēta uz konkrēta pacienta vajadzībām Pacients ir persona, kas tiek ārstēta vai kura ir reģistrēta pie kādas no ārstniecības personām un, ja nepieciešams, tiek ārstēta. Māsas galvenais uzdevums ir nodrošinat pacientam labu un drošu vidi. Jārūpējas vairāk ne tikai par katra slimnieka, aprūpes pacienta fizisko, ķermenisko, bet arī garīgo, dvēselisko, savstarpējo attiecību labklājību, vispārējo un individuālo labklājību saistībā ar dziļāko eksistenciālo būtību, kas sevī iekļauj dzīves piepildījumu, personiskās un sociālās dzīves jēgas jautājumus. Rūpju un aprūpes ētika atgādina par cilvēka nepieciešamību „nolaisties no saviem augstumiem” un palīdzēt tiem, kas vai nu paši to nespēj, vai arī nav gatavi pašaprūpei. Sociālie darbinieki un medicīniskais personāls ir tie, kas tiek gatavoti augsti kvalificētai aprūpei, taču ar aprūpes jautājumu praktisku risinājumu dzīves laikā saskaras ikviens cilvēks.