Un visbeidzot tiesības būt uzklausītam. Ikviens pircējs sūdzību gadījumā var doties uz Veselības inspekciju, Pārtikas Veterināro dienestu u.c. iestādēm, lai pasūdzētos par savu ‘’sāpi’’ un tiktu uzklausīti. Arī man reiz bija gadījums, kad veikalā ‘’Maxima’’ nopirku savus iemīļotākos riektus – sālītas mandeles. Atbraucu mājās, sāku ēst, likās dīvaini, ka starp riektiem ir tādi kā pinekļi, domāju, ka tas ir īpašais dūmu kūpinājums, bet pavērojot dziļāk paciņā atskārtu, ka tur ir tārpi!!! Lieki piebilst, kāda bija mana reakcija tajā momentā. Biju gatava visu ‘’Maximu’’ un riekstu uzņēmumu ‘’uzspridzināt’’, taču savaldījos un aizbraucu uz ‘’Maximu’’, kur vienīgais, ko viņa varēja piedāvāt, bija apmainīt preci pret naudu. Lūdzu, lai vismaz to produkciju izņemt no apgrozījuma veikalā, lai citiem cilvēkiem arī nesanāk ēst mandeles ar tārpu piedevu. Brīžiem arī negribās pat skatīties, kā veikalos vai kafejnīcās pārdevējas ar vienu roku ņemt naudu un ar to pašu ieliek smalkmaizīti vai iedod kādu citu ēdamu roduktu. Mazliet šermuļi pārskrien iedomājoties, ko tajā mirklī mans organsims var saķert. Uzskatu, ka sanitārai tīrībai un kārtībai gan ir jābūt ikvienā uzņēmumā, jo tā ir tikai godīga attieksm pret patērētāju.
Būtiski būtu pieminēt to, ka preces cena ir 50% izmaksas un 50% mārketings, kurā arī ietilpst reklāma. Tad nākas aizdomāties, jo, manuprāt, ‘’Coca-Cola’’ 99% iztērē mārketingā un kolas reklamēšanā, bet tikai tas 1% sastāv no izmaksas.…