Māras Zālītes dzejoļu krājuma "Nav vārdam vietas" analīze

Dzejoļu krājums „Nav vārdam vietas” iznāk 1985.gadā, un tajā apkopoti dzejoļi, kas sarakstīti laika posmā no 1979.-1983.gadam. 1980. Gadā Māra Zālīte publicēja žurnālā „Karogs” dzejoli „Kad svešu spārnu sašķelts gaiss”, kurā runāja par apspiestību, ilgošanos pēc tautas brīvības. Tas nebija pieņemami astoņdesmito gadu ideoloģijai un turpmāk pret autores dzeju vērsās piesardzīgi. Krājuma nosaukumu var atšifrēt dažādi. Šis krājums saskārās ar cenzūru un vairākus gadus aizkavējās tā iznākšana, tādēļ arī var secināt, ka nosaukums norāda uz ierobežotu vārda brīvību, kas Latvijā valdīja astoņdesmitajos gados. Tomēr tituldzejolis sevī ietver arī visa krājuma pamatideju, pamatmotīvu- mīlestību un cieņu pret Latvijas zemi:
Nav vārdam vietas.
Viss ir pilns.
Ar saulēm debesis,
Ar pīšļiem zeme.
Ar lapām koki
Un ar mīlestību sirds
Tāpat ir pilna tiem,
Ko nemīl.
Autore dzejolī runā par vērtībām, kuras nevar izskaidrot ar vārdiem, tas ir kas augstāks, stiprāks par vārdu. …