Māras Zālītes dzejoļu – dziesmu tekstu krājums „Dziedināšana”.
Šis dzejoļu krājums ir izdots 1996. gada 11. novembrī – Lāčplēša dienā. Kā saka pati Māra Zālīte, tie esot viņas laimīgākie dzejoļi. Tādēļ, ka dzimuši divreiz un neesot vientuļi. Dziesma esot bijusi to otrreizējā piedzimšana.
Es to izvēlējos tāpēc, ka tajā atrodamie dzejoļi ir dziesmu teksti, kas gan man, gan tautā ir labi zināmi un atpazīstami. Šis krājums sastāv no trim daļām. Pirmajā daļā ir dzejoļi, kuri ir atdzimuši otrreiz dziesmā. Tos ir „atdzīvinājuši” tādi komponisti kā Lolita Vambūte, Adrians Kukuvass, Arturs Maskats, Imants Kalniņš, Uldis Stabulnieks, Pēteris Vaska, Mārtiņš Brauns, kurš tās ne tikai „atdzīvināja”, bet arī iekļāva XX Vispārējos Latviešu Dziesmu svētkos. Otrajā daļā ir dziesmu teksti bērniem un bērnu izrādēm. Trešajā daļā ir atrodami dziesmu teksti no slaveniem mūzikliem un rokoperām, kā, piemēram, „Meža gulbji”, kuru komponists ir Raimonds Pauls, un „Lāčplēsis”, kam mūziku komponējis Zigmārs Liepiņš. Daudzi cilvēki, kuri zina dziesmu, iespējams nezin, ka tās teksta autore ir Māra Zālīte. Tā, piemēram, varētu būt ar Ulda Stabulnieka komponēto dziesmu „Tik un tā”, kura, manuprāt, latviešu tautai ir kā otrā himna. Kā arī fināla dziesma no filmas „Sprīdītis”, kas atrodama šīs grāmatas otrajā daļā. Personīgi es līdz šim nezināju, ka Māra Zālīte ir šīs dziesmas teksta autore, kaut arī šo dziesmu esmu gan dziedājusi, gan klausījusies simtiem reižu.
Manuprāt, visus Māras Zālītes dzejoļus varētu apkopot zem vienas lielas tēmas – Latvija. Šajos dzejoļos izpaužas dzejnieces lielā mīlestība pret dzimteni.
Līdzīgi arī šajā dzejoļu krājumā „Dziedināšana” galvenā tēma ir par mīlestību pret Latviju. Kā, piemēram, tas atspoguļots dzejolī – dziesmā „Tik un tā” ar vārdiem „nāk rudens apgleznot Latviju, bet nepūlies, necenties tā, man viņa ir visskaistākā tik un tā.”.
…
