NOBEIGUMS
Šajā darbā autors pieskārās būtiskākajiem aspektiem, kas ietekmēja un raksturo senās Indijas valstis un tās iedzīvotājus. Praktiski visas dzīves jomas, senajā Indijā tika regulētas ar reliģijas palīdzību. Jau piedzimstot, tika noteikts, kādai sociālai grupai piederēsi, bez faktiskas iespējas ko mainīt vai izvēlēties.
Senā Indijā centralizēta valsts pārvalde vienmēr bijusi vāji attīstīta. Tādēļ arī valstis viegli veidojās, tik pat viegli izjuka un veidojās atkal no jauna. Sākot no 1700. gs.p.m.ē., līdz pat 1947. gadam, izveidojās un uzjuka 26 valstis. Tomēr sabiedrība lieliski funkcionēja un izveidotais modelis, kur noteicošā loma ir pašvaldībām un to vadītājiem, ir sevi attaisnojis. Principā, tas arī ir loģiski, jo tik lielā platībā kā Indostānas pussala, ar tik lielu iedzīvotāju skaitu, dažādu reliģijas novirzienu, varnu/kastu sistēmu, būtu praktiski neiespējami izveidot vienotu civillikuma kodeksu.
Un tas arī nebija nepieciešams, jo bija indiešu filozofija un Manu likumi. Indiešu filozofija pati par sevi apvienoja visas senās Indijas reliģijas un skolas. Tajā pašā laikā Manu likumi regulēja sabiedrības ikdienas uzvedības normas praktiski visos dzīves aspektos: ģimene, valdnieks, barība un dievs. Kā arī tajos iekļauti likumi no paražu tiesībām. Saliekto kopā indiešu filozofiju un Manu likumus izveidojās savdabīgs dzīvesveida, civillikuma kodekss, kurš faktiski bija saistošs visiem senās Indijas iedzīvotājiem.
Indija ir un paliek noslēpumaina, Rietumu pasaulē līdz galam neizprasta zeme. Protams, kastu sistēma mūsdienu pasaulē nav iedomājama, tomēr tā ir neatņemama Indijas vēstures sastāvdaļa. Neskatoties uz to, ka kastu sistēma tika sagrauta jau vairākas desmitgades atpakaļ, diskriminācija ir palikusi, īpaši izglītības un darba iegūšanas ziņā. Tas norāda uz to, cik liela bija un vēljoprojām ir reliģijas ietekme senajā Indijā.
…