Valodas kultūra nozīmē sakoptu valodu, tas ir, cilvēks pārzina literārās normas un prot tās izmantot gan mutvārdos, gan rakstveidā. Pareiza valodas kultūra ir bijusi, ir un būs nozīmīga katras tautas attīstībā. Tā ir vien no pasaules un tautu nozīmīgākā kultūras sastāvdaļa. Taču svarīgākais nosacījums valodas kultūras attīstībā ir tās ievērošana. Mūsdienās šis nosacījums nedarbojas, jo sabiedrības attieksme pret valodu ir nevērīga. Tajā ir jūtama citu valodu ietekme, žargoni, lamu vārdi un pat gramatiski nepareizi lietoti vārdi, un nepareizs interpunkcijas lietojums. Šīs minētās lietas ir sadzirdamas visvairāk jauniešu vidū, taču neizpaliek arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri nepareizi lieto vārdus, arī tāpat reklāmās un masu medijos.
Valodas bagātību nosaka komunikācijas saturs, vide, komunikatora subjektīvā attieksme pret to. Latviešu valodā ir liels resursu daudzums, dažādība un tajā parādās dažādā attieksme pret valodas kultūru. Pareiza valodas kultūra cilvēkam tiek mācīta jau pirmajos skolas gados, kur skolotājs bērnus apmāca pareizi runāt un rakstīt.
Tāpat bērnam ir jāmācās dažādi likumi, normas, kuras nosaka konkrēta vārda vai vārda savienojuma, vai interpunkcijas pareizs pielietojums. Taču šis process nav efektīvas, ja skolotājs pēc mācību nodarbības pats neievēro šīs normas, jo bērns, kurš uztver jauno informāciju ātri, var justies apjucis. Tāpat efektivitāte zūd pēc skolas, kad bērns ieslēdz televizoru un dzird ziņas vai rādījumus, kur žurnālists vai raidījuma vadītājs nepareizi lieto vārdus.…