Manas pārdomas pēc Imanta Ziedoņa epifānijas izlasīšanas

Es vienmēr esmu tiekusies izkausēt ledu un radīt sev dzirkstošu, saules elpas pielietu ezeru, pilnu ar zaļojošām salām pret kurām atsperties. Manam ezeram ir arī krasts, kurā izkāpt pēc atsvaidzinošas peldes.
Vasara parasti nav mūžīga. Nozīmīgas ir mūsu spējas tajā neielaist ziemu. Es ticu, ka tad tā spēj būt mūžīga. Vasaru paildzina mūsu pozitīvās emocijas, mūsu laimes brīži, smaidi un mūsu labsajūta. Un vasarā, kā zināms, nekādu āliņģu.
…