Manas pārdomas par Džona Boulbija grāmatu "Drošais pamats"

Septītajā lekcijā Dž. Boulbijs vēlreiz atgādina par to cik svarīga ir pieķeršanās nozīme bērna attīstībā. Pirmkārt, jau tā ir bioloģiskā funkcija, kuru veic tieši šīs emocionālās attiecības starp personām. Un viennozīmīgi, ka spēcīga ietekme bērna attīstībā ir tam, kā bērns vispār ir audzināts. „Liela nozīme ir tam, vai māte pati šajā laikā saņem emocionālu atbalstu un cik liels tas ir. To var ietekmēt arī mātes vecāku izturēšanās viņas bērnībā.” Kā jau pieminēju nebeidzamo apli vai tā saucamo apburto loku – māte visdrīzāk savu bērnu audzinās pēc pašas gūtās pieredzes no savas bērnības. Tomēr, es gribētu piebilst, ka ir izņēmumi. Šāds piemērs ir mana mamma, kura uzauga vardarbībā un naidā starp alkoholiķiem.
Bērnam ir jājūt ciešā saikne ar vecākiem. Tas cels viņa pašapziņu un drošība sajūtu. Tas arī šis „drošais pamats” zem bērna kājām. Grāmata ir viegli uztverama un interesanta. Šo visu lasot, tas liekas tik pašsaprotami, bet kad aptver, ka laikā kad grāmata tika izdota, cilvēkiem šī informācija bija kas jauns, tas liekas fenomenāli. Uzskatu, ka audzināšanas tendences kā tādas, kļūst ar vien pamatotākas un kvalitatīvākas. Izlasot šīs četras Boulbija lekcijas saprotu, cik svarīgi ir izvērtēt savas prioritātes, kad manā dzīvē ienāk bērns. Cik būtiski ir veltīt viņam laiku un uzmanību, jo no manis ir atkarīga mana bērna nākotne.

…