Manas pārdomas par Andras Manfeldes romānu "Dzimtenīte"

Andra Manfelde šajā romānā likusies ieskanēties arī patriotisma un Latvijas mīlestības motīviem. Lai gan galvenā varone strādā Skotijā jau krietnu laiku, tomēr viņas atmiņas joprojām caurvij domas un smeldzīgas atmiņas par Latvijas vasaru, skaistumu, rudeni un ziemu, zemes smaržu. Rodas nostalģija. Tā kā emigrācijas jautājums ir aktuāls arī šobrīd, tad, lasot šo darbu, es aizdomājos par tautiešiem tur – svešumā. Viņi ir atrauti no saviem mīļajiem un atvasēm, spiesti mitināties šaurās kopmītnēs, darīt netīrus darbus un pamazām nolaisties zem ikdienas līmeņa. Turpinot patriotisma līniju savā esejā, varu piebilst, ka latvieši (arī galvenā varone) savu dzimteni pamazām idealizē un padara par sapņu un pārticības zemi. Kad viņa atgriežas Latvijā, atklāsme ir skaudra – naudas nav, darba nav, taču ātrie kredīti nospiež maku un bojā veselību.…