Bet neskatoties uz visiem iepriekš uzskaitītajiem manas klausīšanās spēju trūkumiem, tie man nepiemīt tik lielā mērā, lai saķertu galvu un sāktu nervozēt “Ārprāts! Kādas šausmas! Es nemāku klausīties!”, u.tml., jo tie nav man radījuši nekādus “īpašos” dzīves sarežģījumus. Klausīšanās trūkumi, kā uzmanības novēršana uz mazāk svarīgo, visbiežāk man parādās, kad esmu nogurusi, apkrāvusies ar dažādām problēmām, kas samazina koncentrēšanās spējas uz tādiem jautājumiem un tematiem, kas attiecīgajam emocionālajam stāvoklim nešķiet aktuāli vai vienkārši nesaskan ar manām interesēm.
Apkopojot iepriekš teikto, es varu sacīt, ka klausīšanās neefektivitātes iemesli man parasti nedarbojas vieni paši, bet gan kombinācijās ar citiem iemesliem, t.i., manas koncentrēšanās spējas uz sacītā galvenajiem punktiem ir saistītas ar manu fizisko un emocionālo pašsajūtu, kā arī ar to, cik temats man šķiet interesants un kā tas tiek pasniegts. Turklāt es secināju, ka vairāk apzinoties savu uzvedību klausīšanās laikā, es spēju noteikt, kad es neefektīgi klausos un kā man no nevēlamas klausīšanās uzvedības nepieciešamības gadījumā izvairīties vai arī kā to samazināt, lai es nepalaistu gar ausīm sev svarīgu un vērtīgu informāciju.
…