Ideja par Eiropas valstu sadarbību parādījās pēc 2.pasaules kara. Šajā laikā sāk veidoties starptautiskās organizācijas – ANO, Eiropas Padome, kas pievēršas cilvēktiesību jautājumiem, NATO – drošības jautājumiem. Eiropas valstu sadarbība ekonomisko jautājumu risināšanā sākas ar ASV sniegto pēckara finansiālās palīdzības sadales t.s. Maršala plāna realizācijas ietvaros. Maršala plāns tika orientēts uz Eiropas ekonomikas atveseļošanos un līdz ar šī plāna realizāciju Eiropas valstis uzsāk sadarbību. Pašlaik ES ir 25 dalībvalstis, kas apvieno 450 milj. iedzīvotāju. Paredzēta tālāka paplašināšanās: notiek sarunas ar Bulgāriju un Rumāniju, tālākās sarunas notiks ar Turciju un varētu būt arī ar Horvātiju.
Jēdziens „Eiropas Savienība” ir zināms un plaši lietots, kaut nav juridiski dokumentēts un skaidrots. Kas galu galā ir ES? Vai tā ir starptautiska organizācija, konfederācija vai federatīva valsts? Visā integrācijas procesā notikušas lielas pārmaiņas. Sākās tās ar šauru jomu- ogļu un tērauda resursu apvienošanu, tagad nonācis līdz kopējām finansēm un kopīgai sociālo jautājumu risināšanai. Notiek ļoti strauja attīstība. Precizēt visu varētu Eiropas Konstitūcijas pieņemšana, kas diemžēl tā vēl ir procesā. Eiropas Tiesību apgūšana Latvijai ir sarežģīta, jo:
1. jauna un specifiska tiesību nozare Latvijai;
2. Latvija nav piedalījusies šo tiesību izveidošanā;
3. radikāli atšķiras no citām tiesību nozarēm, ar to starpnacionālo raksturu;
4. milzīgs apjoms un ļoti sazarotas ir Eiropas Tiesības.
Eiropas kopiena ir ES mugurkauls. No kopienas izauga savienība. Kopienas līguma 2. panta ir minēti kopienas uzdevumi, mērķi. Darbības, kā to visu sasniegt ir minētas līguma 3. pantā. Četras ”svētās govis” ko aizsargā ES:
• brīva preču kustība
• brīva darbaspēka kustība
• brīva pakalpojumu kustība
• brīva kapitāla kustība.
Šīs 4 pamatbrīvības attiecas uz jebkuru Latvijas - ES pilsoni.
…
