Manas attiecības ar nāvi

Dzīves laikā katram rodas savs laiks pārdomām. Uzmanība tiek veltīta dažādu jautājumu un jēdzienu analīzei. Ir laiks kad cenšamies izprast sevi, lietas un norises ar ko mums nākas sastapties dažādos mūsu dzīves posmos.
Jebkurš no mums ir aizdomājies par savas dzīves jēgu, likteni, mīlestību un citām sev nozīmīgām lietām. Agri vai vēlu mums nākas saskarties ar tādu lietu kā nāve un katram šīs attiecības ar to noris atšķirīgi - katram ir savs viedoklis un pieņēmumi par nāves lomu katra cilvēka dzīvē.
Manas attiecības ar nāvi varētu iedalīt trīs posmos, kas ir izveidojušies manas dzīves nozīmīgakajos periodos, kad uzmanību pievērsu savas dzīves un tās jēgas apcerei.
Pirmais posms kad saskāros ar nāvi bija bērnība kad jau sāku apzinātie, ka cilvēki mēdz aiziet no šīs pasaules. Sākotnējais priekšstats man bija samērā primitīvs - uzskatīju, ka nāve pie sevis paņem tikai tad, kad ir sasniegts attiecīgais vecums. …