Mana Zenta Mauriņa

Kad saules kļūst mazāk un siltums zūd, uzrodas vēsums ar lietavām un krāsu maiņu mūsu dzimtenei. Vasaru nomaina rudens - vēss un daudziem nepatīkams. Rudens atnāk ar ražas novākšanu, skolas laiku un latviešiem tik iemīļotām dzejas dienām. Katru gadu Latvijā dzejas dienās tiek pieminēts kāds mūsu tautai pazīstams, patriotisks un savā veidā izcils dzejnieks. Šogad slavas saulītē tiek iecelta Zenta Mauriņa, autorē, kura latviešu tautai ir centusies iedegt „uguntiņu” aukstajos un necilvēciskajos laikos.
Es uzskatu, lai labāk un pilnvērtīgāk iepazītu Zentu Mauriņu no sākuma ir jāiepazīstas ar viņas autobiogrāfiju. Zentas Mauriņas autobiogrāfija dod priekšstatu kāpēc Zenta Mauriņa ir bijusi tik dedzīga Latvijas aizstāve un patriote visā ko darīja. Zenta Mauriņa dzimusi 1897. gada 15. decembrī Lejasciemā, mirusi 1978. gada 25. aprīlī Bāzelē, Šveicē. Apbedīta Krocingenē, Vācijā. Zentas Mauriņas tēvs bijis ārsts, savukārt māte bijusi pianiste. Manuprāt, Zentai Mauriņai no tēva bija iedzimtā velmē un apņēmība sevi pilnveidot un padarīt gudrāku, bet no mātes puses mākslinieciskais gars, kas ļāva Zentai Mauriņai rakstīt. …