Mēs dzīvojam straujā, enerģiski attīstītā laikmetā. Ātri progresē zinātne, tehnoloģijas, tai līdzi netiek atkritumu vākšana un pārstrāde. Kas to darīs un kur...Atkritumu kalni aug augumā, aizpilda ceļmalas, krūmus, meža takas...Vide raud...Latvijas vide lūdz pēc palīdzības...
Palīdzības no mums- cilvēkiem, jo mēs dabai esam tik daudz ņēmuši, neko nedodot pretī.. Nav runa tikai par valsts ierēdņu nolaidību vai pašvaldību nevērību. Katram pašam ir jādomā par savas apkārtnes sakopšanu un saglabāšanu. Katram ir jānes sevī iekšēja atbildība. Vēlmē sasniegt augstākus rezultātus un gūt maksimāli materiālu labumu. Reti kuram uzņēmējam ir laiks aizdomāties par to, kur viņa piedāvātā prece nonāks pēc izmantošanas, kas to pārstrādās, uzglabās, vai atkritumi ietekmēs vides veselību.. Tieši tāpēc es iesaku turpmāko 10, 20, 50 gadu laikā nodarboties ar lietām, kuras Latvijas videi palīdzētu gan attīrīties, gan pilnveidoties, gan stāties pretī globālajām vides problēmām.