Valoda ir katras tautas lepnums. Bez valodas nevar pastāvēt tauta un tās kultūra. Mana valoda - latviešu valoda. Cik gan valodu nav pasaulē! Kāpēc mana valoda ir latviešu? Bieži vien šis jautājums man liek vairāk aizdomāties par savu valodu. Izrādās, ka latviešu valoda ir ļoti bagāta, jo Latvijā tai ir daudz dialektu. Bieži vien es padzirdu kādu man nezināmu vārdu. Ko tas nozīmē? Tas norāda uz latviešu valodas bagātību. Šī bagātība ir sinonīmu un apvidvārdu krājums. Lai arī latviešu valoda ir dzīva līdz pat šai dienai, vēsturē tā ir bijusi ļoti apdraudēta. Septiņus simtus gadu mūsu valoda tika pakļauta gan ģermāņu(vācu, zviedru), gan slāvu (krievu, poļu) valodu ietekmei.
“Tā valoda - tā ir mūsu!
Septiņus gadsimtus skausta,
Pār Salacu, Ventu un Mūsu
Skan brīva un nesalauzta.”(J.Sirmbārdis.)
Lai gan latviešu valoda vēl joproām ir dzīiva, šīs ietekmes rezultātā tajā ir ieviesušies daudzi barbarismi. Šai problēmai latviešu valoda ir bijusi pakļauta visu laiku, izņemot laika posmu no 1920.gada līdz 1940.gadam. Kaut arī tagad Latvija ir neatkarīga valsts, tomēr tā arvien vēl paliek krievu valodas ietekmē. Tagad, kad tās ietekme mazinās, tās vietā ienāk angļu valoda, kura kā viltīga čūska cenšas iespiesties latviešu valodā. Un šeit jau daļēji ir mūsu pašu vaina. Arī manā valodā reizēm iespraucas pa kādam latviešu valodai nevēlamam vārdam. Kā man ar to cīnīties? Kur slēpjas šīs indīgās čūskas galva, kura nemanāmi izšaujas no alas un ielaiž savu indīgo dzeloni mūsu valodā?…