Es uzskatu, ka lielākā daļa emociju paliek mūsu apziņā, kā neizteikti vārdi, jo tādā veidā pazūd iespēja, ka citus varam sāpināt, vai savu uzskatu dēļ nonākt konfliktsituācijā. Cilvēki mācās no savām kļūdām. Mēs apzināmies, ka neizsakot savas emocijas un viedokli, šādās situācijās nekad nenonāksim. Cilvēki ir bailīgi, jo mēs baidāmies aizskart citus cilvēkus. Šāda veida emocijas, manuprāt, visbiežāk tiek izteiktas dziesmu tekstos, dzejoļos un citos rakstveida darbos, tāpēc lielākā daļa no populārās mūzikas darbiem ir par un ap mīlestības tēmu. Un tas ir arī iemesls, kāpēc šāda veida dziesmām ir tik liela piekrišana, jo ir cilvēki, kas domājuši tieši tā pat, kā dziesmas autors, bet nav spējuši savas sajūtas formulēt vārdos. Arī šī eseja ir manas personības atspoguļotāja. Ikviens vārds un teikums atspoguļo manas iekšējās sajūtas, kas netiek izteiktas vārdos.
Valoda ir cilvēka dvēseles spogulis un arī personības atspoguļotāja.
…