Mana pirmsskolas izglītības filosofija

Cilvēks jebkurā vecumā vislabāk attīstās un mācās aktīvā darbībā, bet it īpaši bērnības gados, tāpēc pirmsskolā (un arī vēlāk skolā) pedagoģiskā darbība jāorganizē tā, lai bērnam būtu iespēja aktīvi līdzdarboties. Šādu iespēju lieliski nodrošina interaktīvās metodes, piemēram, spēles, dramatizēšana, prāta vētra, darbs grupās u.c., turklāt tās ne tikai notur bērnos interesi un uzmanību, interaktīvās metodes arī veido patstāvību, rosina uz sadarbību un ieklausīšanos citos. Tikpat svarīgi ir pēc iespējas vairāk izmantot dažādus uzskates materiālus, īpaši priekšstatu veidošanai. Taču būtiskākais, izvēloties mācību metodes, ir tās pielāgot bērnu interesēm, pēc nepieciešamības tās variējot.
Nobeigumā gribu uzsvērt, ka izglītība ir nebeidzams ceļš un pirmsskolas izglītība ir tikai šī ceļa sākums (tūlīt aiz ģimenes), varētu teikt, mūža izglītības sākums. Pedagoga uzdevums ir veicināt bērna vēlmi mācīties un nekad neuztvert izglītību kā mērķi, kā kaut ko pabeigtu, jo izglītība ir pats process; Djuī vārdiem, “izglītības process ir pašmērķis” (1, 217).
…