Tagad jaunā dzīvesvieta ir svarīgāka par dzimteni, bet sirds dziļumos cilvēki vienalga godā, lepojas un atceras savu dzimteni. Ja cilvēki nedzīvo dzimtenē, tad cilvēka sirds vienmēr ir kopā ar dzimteni, jo attālumam jau nav nozīmes. Cik tuvu vai tālu cilvēka sirds atrodas no dzimtenes, ja vien ir par ko lepoties. Es lepojos par visu mūsu dzimtenē, jo tas man ir dārgs un mīļš. To pazaudēt nevar, dzimtene ir tavs vārds nākotnē, kuru iznesīsi tieši tu un visi tevi sapratīs, jo zinās cik dārga katram ir sava dzimtene par ko lepoties!…