Mans draugs Māris jau 5.mēnesi atrodas Amerikā. Viņš tur ir pirmo reizi mūžā, tādēļ viss apkārt esošais ir ļoti vilinošs. Es domāju, ka tieši atrašanās svešā valstī rosina interesi iet, darīt, meklēt, kā rezultātā cilvēks iejūtas apkārtējā vidē. Ja dzīve nepaiet vienatnē sēžot kādā telpā, nesocializēties nav iespējams – tieši socializācija ir process, kura gaitā Māris iemācās ASV sabiedrības sociālās normas, prasmes, zināšanas un kultūru. Viņam jāsocializējas gan dažādās grupās – starp koledžas biedriem, spēlētājiem basketbola komandā un dzīvesvietas biedriem –, gan arī sociālajā makrovidē – Amerikā kopumā, jāpierod pie apkārtējās vides, amerikāņu dzīvesveida un tradīcijām. Tā kā socializācija ir divpusējs process starp sociālo vidi un indivīdu, tad Māris apgūst sociālo pieredzi un to izmanto savā darbībā un attīstībā, un arī sociālā vide gūst priekšrocības sev.
Māra socializāciju ietekmējošie iekšējie faktori ir profesionālās iespējas (zināšanas, prasmes, pieredze), motivācija, personības kvalitātes (vērtību orientācija, attieksme, „es” tēls), savukārt no ārējiem faktoriem socializāciju ASV makrolīmenī visvairāk ietekmē valsts politika. Socializācijas process aptver arī dzīves vecumposma cikla īpatnības. Pēc psihologa Ē.Ēriksona skatījuma, katrā vecumposmā notiek cilvēka iekšējās pasaules izmaiņas, kā arī pārveidojas viņa attiecības ar citiem cilvēkiem. Šobrīd Mārim ir 17 gadi, viņš atrodas 5.etapa beigās (jāpiemin, ka pieejamajā literatūrā atšķīrās E.Ēriksona izdalīto 8 vecumposmu gadu robežas). Ir noslēdzies sava dzīves ceļa meklējumu posms, un Māris ir izveidojis savu identitāti jeb priekšstatu par savu „es”. Viņš ir atradis savu profesionālo pašnoteikšanos – basketbolu. Lai gan basketbola spēlēšana ASV ir Māra un viņa tēva ilgi lolotā kopīgā sapņa realizācija, tad Māris tur ir devies viens un ar visu ir jātiek galā pašam, jāsāk patstāvīga dzīve, vairs nemeklējot vecāku palīdzību. Viņš ir pietiekami nobriedis, lai pats plānotu savu turpmāko dzīvi.
…