Man nozīmīgākās atziņas Rūdolfa Blaumaņa lugās

Vecāku mīlestība ir nebeidzama un neiznīcināma. Lai arī kā Edvarts sāpināja savus vecākus, padzenot viņus no mājas, nozāģējot kokus, viņi cerēja uz izlīgšanu un bija gatavi piedot : “Tēvs. Tevis dēļ, māt. Es sakodīšu zobus un lūkošu viņam to lietu piedot.”. Arī Krustiņam, atzīstoties tēvam, ka viņš nav bijis krietns, tēvs viņu vienalga mīl, arī caur dusmām un sāpēm : “Krustiņš. (izmisis kliegdams). Tēv — es esmu nekrietns cilvēks! (Grib viņam krist pie kājām.)Roplains. (saņem viņu savās rokās un velk viņu pie krūtīm. Dziļākās sirdssāpēs). Mans dēls! Mans dēls!”.…