"Man nav nekā un tomēr daudz". (J.V.Gēte, "Fausts")

Šie vārdi it kā pasaka visu un tā īsti neko. Cilvēks ir būtne, kurai šķiet, ka viņai vajag visu- vēlmes ir nebeidzamas. Cilvēks ir un paliek tikai cilvēks- ar savām vēlmēm un iegribām.
Fausts arī bija tikai cilvēks, līdz ar to ar savām vēlmēm un iegribām. Dažkārt ikvienam rodas iespēja pieņemt sev domātu laimes lozi, kādreiz tā mēdz būt tukša, bet šad un tad tā spēj būt tiešām laimīga. Faustam, protams, laimes loze nebija tāda, par kuru sapņo ikviens, bet tomēr tā bija loze un pilna. Pilnā Fausta loze bija Mefistofels.
Faustam bija viss, ko viņam apkārt esošie varēja vēlēties, bet viņam, kā jau cilvēciskai būtnei, bija par maz. Faustam trūka mīlestības un dzīves ārpus viņa grāmatām un zināšanām, ārpus ierastās vides.…