Par spīti visiem pārdzīvojumiem, mūža beigās Munka daiļrade kļūst gaišāka, gleznās vairs nav drūmā dramatisma. Mākslas darbi kļūst vairāk ekstraverti, Munks paziņo par savu stila maiņu. Viņš dzīvo noslēgtu dzīvi savā piepilsētas mājā un glezno pārsvarā ainavas, portretus, ar kuriem pelna naudu iztikai un strādniekus, bieži vien vientuļus sniega ieskautos klajumos. Retu reizi Munks pievēršas tēmām, kuras viņu aizrāva jaunības gados. Arī sabiedrība labprātāk atzīst šos Munka pēdējā dzīves posma darbus. Tomēr mākslas vēsturē savu vietu iekarojuši tieši agrākās daiļrades liecinieki – Kliedziens, Madonna, Dzīves cikla sērija. 22 gleznu cikls Dzīvesloks (Frieze of Life — A Poem about Life, Love and Death) sevī ietver populārākos Munka glezniecības tēlus un tēmas. Šeit ietilpst tādas gleznas kā Roza un Amēlija, Vampīrs, Bailes, Pelni, Sieviete trīs stāvokļos u.c. Manuprāt, to aktualitāte slēpjas tieši faktā, ka Munka tēlos atklājas modernās pasaules iedzīvotāja dziļāk mītošās, patiesās sajūtas, no kurām ikdienā cenšamies atbrīvoties, tās ignorēt. „I’m disabled and live alone. This painting is my life,” rakstīts komentāros pie kādas no Munka litogrāfijām viņa interneta galerijā, sadaļā par tēmu Atsvešinātība. Skarbi. Iespējams šis interneta komentētājs ar savu atsvešinātību, vientulību un sāpēm pats ir līdzīgs Munka darbos atrodamajiem tēliem. Munks pats savu daiļradi salīdzina ar Leonardo da Vinči darbiem, tikai Da Vinči esot sīki un smalki pētījis cilvēka anatomiju, Munks – cilvēka dvēseli.4
Taču dzīvā un taustāmā veidā mūsdienās lielākā Munka darbu kolekcija ir apskatāma Munka muzejā Oslo. Ievērojams skaits nozīmīgu darbu un plaša iespiedgrafikas izlase apskatāma arī Nacionālajā mākslas galerijā, savukārt Bergenas muzejam pieder vairākas gleznas un aptuveni 100 iespiedgrafikas darbu. Munka darbi apskatāmi arī ctios Ziemeļvalstu muzejos, kā arī iekļauti dažādās kolekcijās Vācijā un Šveicē.
…
