Darba tēmu izvēlējos saistībā ar mākslu, jo pati esmu mākslinieks. Uzskatu, ka mākslas darbs ir savā ziņā tāds kā komunikācijas veids starp mākslinieku un publiku, kas aplūko, bauda šo mākslas darbu. Es piekritīšu, ka estētikai ir cieša saistība ar mākslu, jo mākslas darbu uzskatu kā skaistā izpausmi, ja tā nebūtu, tad diez vai mākslinieks izstādītu savus darbus publiskai apskatei. Protams, kas vienam cilvēkam liekas skaists, patīkams, brīnumains, tas citam cilvēkam var izraisīt negatīvas emocijas. Mākslas darbs, tas ir, skaistuma atklājums mākslinieka individuālajā skatījumā! Mākslinieks, tas ir cilvēks, kura spēkos ir vairot pasaulē esošo skaistumu.
Piekritīšu apgalvojumam, ka skaistais ir nevis prāta radīta konstrukcija, bet gan tas, ko prāts dabā atzīst par skaistu. Kas citam liekas neskaists, bezjēdzīgs, apbrīnas nevērtīgs, tas kādam cilvēkam, iespējams māksliniekam, liksies skaists, ka tur ir kaut kas, kas dot to īpašo, to īsto apbrīnas vērto, kas iedvesmos radīt jaunu mākslas darbu. Es domāju, ka mākslinieks, ir tas cilvēks, kuram ir dotas vai pat tik tālu attīstītas uztveres spējas jebkurā priekšmetā un parādībā atrast to skaisto, kas viņu iedvesmo.
Kā tad īsti rodas mākslas darbs? Protams, katram māksliniekam tas ir atšķirīgs process, bet šoreiz es ļaušu nedaudz ieskatīties procesā, kā rodas mani darbi. Vispirms mani piemeklē mūza jeb iedvesma, ja tādas nav, tad neviens mani nepiespiedīs radīt kaut ko skaistu. …
