Es izvēlējos analizēt Vilhelma Purvīša, kas ir viens no pazīstamākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta pirmās puses latviešu māksliniekiem, latviešu nacionālās glezniecības pamatlicējiem, gleznu “Ainava ar bērziem”, kas tapusi ap 1910. gadu.
Šī glezna ir tapusi V. Purvīša ainavas glezniecības žanrā. Gleznas izmēri ir 86 x 108 cm, tā ir veidota uz audekla, izmantojot eļļas krāsas. Glezna “Ainava ar bērziem” ir izstādīta Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
Vilhelms Kārlis Purvītis dzimis 1872. gada 3. martā Rīgas apriņķa Jaunpils (tagad Zaubes) “Jaužos”. Viņš mācījās Jaunpils draudzes un Drisas apriņķa skolā. No 1890. gada līdz 1897. gadam Purvītis studēja Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā, kur specializējās ainavu glezniecībā. Akadēmijā Purvītis mācījās pēc dabā gleznotām skicēm veidot sacerētas ainavas, pamatojoties gan uz tradīcijām, gan tā laika jaunajiem virzieniem. Pēdējā studiju gadā Purvītis strādāja krievu skolas gleznotāja Arhipa Kuindži vadītajā meistardarbnīcā, tāpēc var teikt, ka bija ievērojams šī mākslinieka iespaids Purvīša mākslā. Taču Purvītis iespaidojās arī no citu tautību ainavas meistariem. “Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Purvītis nekad nepieslējās kādai noteiktai Krievijā vai Rietumos izaugušai mākslinieciskajai tradīcijai, daudzos ierosinājumus viņš kritiski pārbaudīja praksē, pirms tos pieņēma un iekausēja savā stilā.”¹ …