Mērķu sasniegšanai var izmantot dažādus līdzekļus. Tieši līdzekļu izvēle ir tā, kas nosaka cilvēka un pat valdošā režīma demokrātijas un cilvēcības līmeni. Definētā tēma paredz līdzekļu attaisnošanu ar izvirzītā mērķa palīdzību, neatkarīgi no līdzekļu rakstura, galvenais ir rezultāts, nevis veids kā pie tā nonāk. Tātad var zagt, laupīt, krāpt un pat slepkavot, ja vien mērķis ir daudzsološs, skaists un tā sasniegšana var dot labumu, laimi vai gaišu nākotni. Pēc šī teiciena principa ir vadītas valstis visos laikos, vēsturē ir neskaitāmi daudz piemēru, kas apstiprina šī teiciena negatīvo nozīmi. Pēc autores domām ir svarīgi sākumā apskatīt paša Makjavelli interpretāciju par šo teicienu un esejas beigās var apskatīt šī brīža situāciju Latvijā, kur šobrīd notiek valsts glābšana no ekonomiskās krīzes ar tā sauktiem „nepopulāriem” līdzekļiem.
Kā atzīmē pats Makjavelli, pie varas esošie drīkst rīkoties nodevīgi, likt lietā viltu un vardarbību, šiem cilvēkiem ir atļauts pielietot principu „mērķis attaisno līdzekli”, jo jebkurš līdzeklis, kas nostiprina un paplašina varu tiek atzīts par labu. Pēc viņa domām varas vienīgais mērķis ir saglabāt un pavairot sevi, bet iedzīvotāju labklājība ir mazāk būtiska.…