Maija Kūle piedāvātā mūsdienās aktuālākās un redzamākās dzīves formas, kas salīdzinoši precīzi ieskicē galvenās mūsdienu vērtību tendences. Tādi ētiks jēdzieni kā labs un ļauns ir zaudējuši savu jēgu un nozīmi. Labumu mēram funkcionalitātē un lietderīgumā. Ja kāds cilvēks tiek slavēts kā labs, parasti tāpēc, ka mūs kaut kādā ziņā apmierina viņa rīcība, pieņemtie lēmumi, jo redzam tajā sev kādu zināmu izdevīgumu. Par labu atzīstam to, kas mums dod labsajūtu, t.i., rada zināma veida patīkamas izjūtas. Labsajūtai ir piešķirta vērtība pašai par sevi. Cilvēka rīcībā viegli iespējams novērot, ka tas meklē zināmas lietas un tajā pašā laikā arī no zināmām lietām izvairās. Taču tas, ka cilvēki kaut ko vēlas, vēl nenozīmē, ka šī lieta ir laba vai slikta – pati vēlēšanās vēl nepadara objektu par labu. Tātad, labais ir ļoti nosacīts jēdziens un izpratne par to variē atkarībā no mūsu izraudzītā skatupunkta. Katram no mums ir savas dzīves laikā gūta individuāla pieredze, kurai līdzīga nav neviena cita. Divu cilvēku interešu sfēras un pieredzes lauki nekad nepārklāsies pilnībā, jo nav divu cilvēku, kuru pieredzi būtu konstruējušas identiskas vienas un tās pašas parādības, vienādā daudzumā, vienādos laika periodos, vietās utt. Atšķiroties vien niansēm, viss kopskats iegūst pavisam citu ainu. Līdz ar to katrs no mums spriež par notiekošo un izdara apkārtējās pasaules vērtējumus pēc savas dzīves laikā uzkrātās pieredzes un izveidotajiem priekšstatiem, kas parasti veido katra paša individuālo vērtību hierarhiju. Un, nenoliedzami, priekšstatus par to, kas ir labs un kas nē, vistiešākajā mērā veido mūsu audzināšana, vide un cilvēki, ar kuriem saskaramies.…
