Cilvēks sāk mācīties jau no pirmajiem dzīves gadiem, skatoties un patstāvīgi mācoties, kā vecāki dara dažādas lietas, pilda darbības. Ar patstāvīgu mācīšanos vien nepietiek, lai pagūtu visas dzīvei nepieciešamās zināšanas, tādēļ cilvēks iet skolā, kur arī notiek visaktīvākais mācīšanās process. Indivīds tur iemācas visprimitīvākās lietas, piemēram, pareizi rakstīt, rēķināt, lasīt. Bet, lai varētu vieglāk apgūt un uztvert to, ko māca, ir jāizvēlas sev pareizākais mācīšanās stils. Lai izvēlētos pareizāko stilu, palīdz gan skolotājs, gan cilvēks pats var atrast dažādākos materiālus, lai uzzinātu sev vispiemērotāko veidu.
Esejas mērķis ir uzzināt:
1.kas ir mācīšanās?
2.kas ir mācīšanās stils?
3.apskatīt dažus mācīšanās stilus, kurus ir izvirzījos kāds pasaulē pazīstama zinātnieks;
4.vai ir iespējams apgūt zināšanas ne tikai patstāvīgi, bet arī grupā?
Lai varētu rast atbildi uz pirmo izvirzīto mērķi, esejā tiek definēts šis process. Tiek arī aprakstīts kā notiek process un kādā vecuma posmā cilvēks jau var sākt uzkrāt zināšanas un kad mācīšanās vairs nav tik efektīva.
Pēc tam esejā tiks definēts un paskaidrots vārdu savienojums „mācīšanās stils”, kur arī tiks izvirzīti četri mācīšanās stila veidi, kurus ir izvirzījis zinātnieks D.A. Kolbs, un vēl viens mācīšanās stila veids, kurš ir viens no grupu stila paveidiem.
Kad ir apskatīts un nedaudz iztirzāts mācīšanās process un mācīšanās stili, esejā tiks vairāk pievērsta uzmanība tieši mācīšanās stilu veidiem, kurus izvirzījis Kolbs un vienam grupas stilam.
Mācīšanās. Mācīšanas un mācīšanās pieejas ietver sevī īpašas tehnikas, kuras pasniedzējs / vadītājs lietos konkrētas nodarbības, kursu, aktivitātes u.c. laikā. Neatkarīgi no tā, kura mācīšanās metode tiek pielietota, ir jāatceras, ka, nepietiek tikai ar informācijas sniegšanu.…
