Jauns pavērsiens aristokrātiskās kultūras procesos notika 17.gs 60, gadu beigās, kad tika uzbūvēta karaļa Luija XIV rezidence – Versaļas pils. Izmaiņas norisinājās ne tikai valdnieka un galma attiecībās, bet skāra arī monarhijas un aristokrātiskās kultūras telpas un laika izpratni. Versaļas koncepcijas paraugs izplatījās un nostiprinājās 18.gs kļūstot par bieži kopētu absolūtisma modeli. 19.gs aristokrāta pārtapšana par dižciltīgu galminieku tika padarīta par būtisku cēloni revolūciju izcelsmei. Luija simboliskās autokrātiskās varas nostiprināšanos un aristokrātijas saimnieciskās patstāvības un politiskās neatkarības rēķina. Luija valdīšanas laikā aristokrātija piedzīvoja krasu elites identitātes krīzi, kas vienlaikus ar veco, militārajos amatos, iesaistīto aristokrātiju valdnieks ļāva jaunajai administratīvajai aristokrātijai ieņemt augstus amatus un iegūt svarīgus titulus. Galma aristokrātijas kultūras telpas izmaiņām 17-19.gs tapa un attīstījās paneiropiskā galma aristokrātijas kultūras telpa un satur, kurā reprezentatīvā funkcija bija dominējošā.
Aristokrātam/galminiekam arī bija tādas privilēģijas, ka viņš varēja pieskārties karaļa interjeram, viņa drēbēm, utt. Galma kultūra bija kā valdnieka patvērums, kurā viņš veidoja savu pasauli, ap sevi. Skatīties uz valdnieku, un līdz ar to arī valdnieka vērotam varēja tikai kādos sabiedrisko pasākumos, kurs viņš bija kopā ar savu galmu, vai arī vizuālos mākslas darbus, kur Luijs, kā vienmēr, bija attēlots kā dižciltīgs, gravīrās, zirgu sacensībās, utt. Luijam arī lika uzmanīties no galminieku ietekmes, kas ir domāta tikai karaļa vājību izmantošanai un materiālu laumu iegūšanai. It kā galminieki gaida karaļa vājuma brīdi kad var uzbrukt karalim.
…