Lūcijs Annējs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku" analīze

(1) Seneka sāk vēstuli ar skaidrojumu par krietnu vīru - otrās šķiras cilvēku - un saka, dižais rodas tikai ar lieliem starplaikiem. Es pilnība piekrītu, ka par krietnu cilvēku nevar ne piedzimt, ne ātri kļūt. To nevar arī nopirkt, bet tikai ar savu darbu, attieksmi, rīcību veidot citu cilvēku domās.
(2) Te autors skaidro, ka nevar pats sevi atzīt par krietnu vīru - tevi var par tādu atzīt citi. Ja cilvēks pats sevi var atzīt par krietnu vīru, tad tas nozīmē, ka viņš nezina, kas tas ir - krietns vīrs.
(3), (4) Sākotnēji katrā cilvēkā ir dažādas labās un sliktās īpašības “iekšā” izteiktākas, bet tikai laika gaitā un apkārtējās vides ietekmē kādas no tām uzplaiksnī. Parasti īstā cilvēka daba un raksturs atklājas ekstremālās situācijās, tad arī par to šajās sadaļā raksta Seneka, salīdzinot cilvēku ar čūsku.
(5), (6) Te Seneka atsaucas uz kādu agrāk apspriestu cilvēku, kurš, liekas, apmānījis reiz Lucīliju, tiecies uz tādiem mērķiem, kuri, pirmkārt, nodara sliktu apkārtējiem cilvēkiem, bet, otrkārt, arī pašam cilvēkam. Tāpēc Seneka aicina visu pirms izsvērt to no visām pusēm un pieņemt pareizu lēmumu par tā īstenošanu vai atlikšanu.…